Bieži dzirdam viedokli, ka gados veciem cilvēkiem nevajadzīgi plaši dzīvokļi un ka viņiem pilnīgi pietiktu ar mazāku mājokli. Taču šis jautājums nemaz nav tik vienkāršs, kā sākotnēji šķiet.
Nesen izlasīju rakstu ar nosaukumu “Kāpēc pensionārei vajadzīga trīsistabu dzīvoklis?”. Tā autors pauda domu, ka vecumdienās plašs mājoklis nav nepieciešams. Dzīvo viens pats vai ar dzīvesbiedru – kāda jēga no lielām telpām? Labāk pārdot, atlikumu ielikt bankā un nodrošināt mierīgu dzīvi.
Es esmu jau ne jauna sieviete ar lielu dzīves pieredzi un vēlos padalīties ar savām pārdomām.
Pirmkārt – kāpēc kāds no malas vispār iedomājas noteikt, kas gados vecākiem cilvēkiem ir vajadzīgs un kas nav? Diemžēl sabiedrībā nostiprinājies uzskats, ka pensionāram jāiztiek ne tikai ar mazumiņu, bet gandrīz ar neko.
Atmiņā palicis viens gadījums. Mana paziņas dēls apprecējās un atveda sievu uz dzīvi pie mātes. Viss bija mierīgi, līdz jaunajai sievai parādījās ideja mainīt dzīvokli pret privātmāju. Protams, mātes piekrišana bija nepieciešama, jo viņa bija īpašniece. Sieviete iebildumus neizteica, un visi devās skatīt māju.
Atvadīšanās dienā es nejauši ieraudzīju savu aizgājēju vīru mājas spogulī, no tās dienas sākās murgs
Vienā no telpām, gaišā un plašā, vedekla tūlīt noteica: “Šī būs mūsu istaba.” Nākamo, mazāku, viņa atvēlēja meitiņai. Bet, nonākot līdz pavisam šaurai istabiņai bez durvīm, aizklātai ar aizkaru, viņa sacīja: “Un šeit dzīvosiet jūs,” – un paskatījās uz vīramāti.
Grūti pat nosaukt to sievieti par sliktu — nu, parasta, nekas īpašs. Bet viņa tiešām domāja, ka vecam cilvēkam pietiek ar vienu mazītiņu kaktu. Tikai iedomājieties — vīramātei bija vien 48 gadi!
Un neviens pat nepadomāja, kāpēc mātei, kas pati ir dzīvokļa saimniece, būtu jāiet dzīvot kaut kādā “papa Karlo būdiņā”. Protams, dzīvoklis uz māju netika mainīts. Draudzene nolēma palikt savā vietā. Lai arī dzīvoklis nav luksusa, tas ir viņas. Un tur viņa ir pati noteicēja.
Tāpat nesaprotu, kāpēc neviens neņem vērā, ka pensionāri pārsvarā dzīvo nevis modernajos dzīvokļos ar simts kvadrātmetriem, divām vannasistabām, plašu virtuvi un jaunu remontu. Visbiežāk tās ir vecās piecstāvu sērijveida mājas ar nelieliem dzīvokļiem un remontu vēl no padomju laikiem.
Trīs sliktākie ēdieni, ko nācies baudīt ciemos: atteikties bija neērti, bet atmiņā palika uz mūžu
Ja skatāmies pēc cenām: šāda trīsistabu dzīvokļa vērtība ir apmēram 20 000 €. Vienistabas dzīvoklis maksās ap 15 000 €. Bet ja runa ir par jaunu projektu, tad vienistabas dzīvoklis tur izmaksās ne mazāk kā 35 000 €.
BET TAS pat nav galvenais…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
